Omega-3 un hroniska stresa mijiedarbība: mehānismi un terapeitiskie ieguvumi

Autore: Marija Serdāna, www.mariacerdan.me
Farmācijas bakalaura grāds un cilvēku uztura maģistra grāds.

Papildus zināmajām funkcijām asinsvadu un vielmaiņas līmenī, omega-3 polinepiesātinātās neaizvietojamās taukskābes (EPS un DHS) ir pierādījušas efektīvu aktivitāti iekaisuma procesu modulēšanā. Stresa reakcijas disregulācija tiek saistīta ar neatrisinātu iekaisumu, kas rodas hipotalāma-hipofīzes-virsnieru (HPA) ass, galvenās neiroendokrīnās sistēmas, kas atbild par stresa reakciju un kortizola ražošanu, regulējošo kompensācijas mehānismu deficīta dēļ.

Omega-3 un HPA ass regulēšana

Omega-3 taukskābēm (EPS un DHS) varētu būt galvenā loma HPA ass regulēšanā, modulējot stresa reakciju. To pretiekaisuma īpašības samazina proinflamatorisko citokīnu (piemēram, TNF-α un interleikīna-6) veidošanos, novēršot hronisku ass hiperaktivāciju un veicinot līdzsvarotu kortizola sekrēciju. Turklāt tās var uzlabot serotonīna un dopamīna neirotransmisiju, veicinot lielāku noturību pret stresu. Jaunākie pētījumi liecina, ka omega-3 var arī optimizēt glikokortikoīdu receptoru jutību, veicinot diennakts kortizola ritma atjaunošanos. Tas ir svarīgi, jo disregulēta HPA ass var radīt vielmaiņas un neiroendokrīnas izmaiņas, kas ietekmē vispārējo labsajūtu.

Pozitīvs stress un negatīvs stress

Stress ne vienmēr ir kaitīgs. Saskaroties ar stresa stimulu, ir svarīgi atšķirt eistresu jeb “pozitīvo” stresu no distresa jeb “negatīvo” stresu. Kad HPA ass tiek aktivizēta, reaģējot uz stimulu (ārēju vai iekšēju), tiek izdalīti tādi hormoni kā adrenokortikotropīns (AKTH), kortikotropīns (CRH) un kortizols. Normālos apstākļos nervu sistēma regulē un modulē šo reakciju, lai atjaunotu miera stāvokli. Šis fizioloģiskais process ir būtisks organisma adaptācijai un līdzsvaram.

Problēma rodas, ja sistēma nespēj atgūt līdzsvaru ilgstošas stresa iedarbības vai regulējošo mehānismu disfunkcijas dēļ. Tas rada ilgstošu HPA ass aktivāciju un pastāvīgu iekaisuma reakciju. Šajā kontekstā omega-3 varētu būt galvenā loma šo procesu modulēšanā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar atbilstošu omega-3 līmeni ir labāka adaptīvā reakcija uz stresu, mazāk aktivizējot HPA asi un samazinot sistēmisko iekaisumu.

Saistība starp omega-3, neiroiekaisumu un stresu

Ja HPA ass disregulācija saglabājas ilgstoši un neirohormonālie kompensācijas mehānismi nedarbojas efektīvi, var tikt ierosināts hronisks zemas pakāpes iekaisums, ko mediē iekaisuma citokīni. Šis iekaisums ir saistīts ar dažādām ar neiroiekaisumu saistītām patoloģijām, piemēram, trauksmi un depresiju.

Dažādi pētījumi ir saistījuši omega-3 taukskābju uzņemšanu ar HPA ass regulēšanu, pateicoties to pretiekaisuma potenciālam un spējai modulēt kortizola ražošanu, veicinot homeostāzes līdzsvara atjaunošanos.

Šo efektu varētu mediēt no omega-3 atvasinātie metabolīti, piemēram, rezolvīni un protekīni, kas ir būtiski iekaisuma mazināšanai hroniska stresa apstākļos.

Papildus saistībai ar iekaisuma mediatoriem, ir pierādīts, ka omega-3 taukskābes veicina šūnu membrānu, tostarp neironu, plūstamības saglabāšanu. Tas atvieglo tādu neirotransmiteru kā dopamīna un serotonīna komunikāciju un signalizāciju, kas ir būtiski adaptīvās reakcijas uz stresu regulēšanai.

No otras puses, daži pētījumi liecina, ka EPS varētu būt līdzīga iedarbība kā endokanabinoīdiem, paverot jaunas perspektīvas distresa un ar to saistīto psihisko patoloģiju ārstēšanā. Turklāt omega-3 varētu uzlabot jutību pret endogēniem glikokortikoīdiem, piemēram, kortizolu un kortikosteronu, pastiprinot hipotēzi par labāku HPA ass regulāciju un tās ietekmi uz stresa homeostāzi.

Secinājumi

Lai gan ir nepieciešami turpmāki klīniskie pētījumi ar cilvēkiem, lai noteiktu optimālās omega-3 taukskābju devas un ķīmiskās formas, pašreizējie pierādījumi liecina, ka šie savienojumi varētu būt daudzsološa stratēģija distresa regulēšanai un ar neiroiekaisumu saistītu slimību profilaksei. Papildus trauksmei un depresijai to loma neirodeģeneratīvās patoloģijās, piemēram, demencē, Parkinsona slimībā un Alcheimera slimībā, ir pētījumu virziens ar lielu terapeitisko potenciālu. Padziļinoties mūsu izpratnei par šiem mehānismiem, omega-3 piedevu integrācija profilakses un ārstēšanas stratēģijās varētu uzlabot dzīves kvalitāti un ilgtermiņa garīgo veselību.

Avoti:

Kousparou C, Fyrilla M, Stephanou A, Patrikios I. DHA/EPA (Omega-3) and LA/GLA (Omega-6) as Bioactive Molecules in Neurodegenerative Diseases. Int J Mol Sci. 2023 Jun 27;24(13):10717. doi: 10.3390/ijms241310717. PMID: 37445890; PMCID: PMC10341783.
Serefko A, Jach ME, Pietraszuk M, Świąder M, Świąder K, Szopa A. Omega-3 Polyunsaturated Fatty Acids in Depression. Int J Mol Sci. 2024 Aug 8;25(16):8675. doi: 10.3390/ijms25168675. PMID: 39201362; PMCID: PMC11354246.

Ferreira I, Rauter AP, Bandarra NM. Marine Sources of DHA-Rich Phospholipids with Anti- Alzheimer Effect. Mar Drugs. 2022 Oct 25;20(11):662. doi: 10.3390/md20110662. PMID: 36354985; PMCID: PMC9695993.
Saleh RNM, Minihane AM. Fish, n-3 fatty acids, cognition and dementia risk: not just a fishy tale. Proc Nutr Soc. 2022 Mar;81(1):27-40. doi: 10.1017/S0029665121003700. Epub 2021 Oct 11. PMID: 34632980.
Li C, Wu X, Liu S, Shen D, Zhu J, Liu K. Role of Resolvins in the Inflammatory Resolution of Neurological Diseases. Front Pharmacol. 2020 May 8;11:612. doi: 10.3389/fphar.2020.00612. PMID: 32457616; PMCID: PMC7225325.