Līdz šim nav veikti pētījumi par migrēnas sastopamību Latvijā, taču pasaulē migrēnas rādītājs ir 12—15 %. Vācijā un Austrijā aptuveni 10% iedzīvotāju cieš no migrēnas. Sievietes no tām cieš nedaudz biežāk nekā vīrieši. Migrēna ir liels slogs skarto cilvēku ikdienas dzīvē – PVO pat klasificē migrēnu kā vienu no visvairāk stresa izraisītajām slimībām. Papildus tradicionālajām ārstēšanas metodēm pētījumi liecina, ka svarīgas varētu būt arī alternatīvas pieejas.
Kas ir migrēna?
Migrēnu raksturo atkārtotas galvassāpju lēkmes, ko pavada ļoti spēcīgas, bieži pulsējošas sāpes. Migrēna var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Migrēnu parasti pavada tādi simptomi kā slikta dūša vai jutība pret gaismu. Tipiski migrēnas simptomi ir vienpusējas, pulsējošas sāpes.
Ir divas migrēnas formas:
Migrēna ar auru: Aura parasti rodas pirms simptomu parādīšanās, un tāpēc bieži vien liecina par migrēnas lēkmes sākumu. Auras simptomi ir, piemēram, redzes vai runas traucējumi. Apmēram 15% no visiem slimniekiem cieš no migrēnas ar auru.
Migrēna bez auras: Migrēna bez auras ir visizplatītākā migrēnas forma.
Migrēnas cēloņi
Migrēnas cēloņi vēl nav pilnībā izprasti. Pastāv dažādas teorijas, piemēram, ka smadzeņu iekaisumam varētu būt nozīme. Tomēr citas teorijas norāda, ka mitohondrijās varētu būt enerģijas metabolisma traucējumi. Mitohondriji tiek saukti arī par “šūnas spēkstaciju”, jo tie ir atbildīgi par to, lai ATP (adenozīntrifosfāts – molekula, kas nodrošina enerģiju šūnās) veidā tiktu ražots pietiekams enerģijas daudzums. Migrēnas cēloņi ir jānošķir no migrēnas lēkmes izraisītājiem. Migrēnas lēkmes izraisītāji ir stress, laika apstākļi, miega paradumu izmaiņas un dehidratācija.
Kā rodas migrēnas galvassāpes?
Minētie izraisītāji, piemēram, stress, izraisa mūsu smadzeņu asinsvadu paplašināšanos. Tiek pieņemts, ka tas nosūta iekaisuma stimulus smadzeņu hipotalāmam. Hipotalāms ir smadzeņu daļa mūsu diencephalonā. Tas ir svarīgs vadības centrs un koordinē mūsu ūdens un sāls līdzsvaru. Hipotalāms savukārt pārraida saņemto stimulu uz nerviem, kas ir saistīti ar mūsu smadzeņu asinsvadiem. Šo asinsvadu un nervu savienojumu sauc arī par “trīsvadu asinsvadu sistēmu”. Aktivētā sistēma un hipotalāms pēc tam sūta signālus uz priekšu un atpakaļ – tas izraisa tipiskas migrēnas sāpes un ar to saistītos simptomus.
Migrēnas terapeitiskās pieejas
Vācijas migrēnas un galvassāpju biedrības oficiālajās vadlīnijās ir ietvertas dažādas migrēnas ārstēšanas iespējas. Parasti tiek izmantota ārstēšana ar medikamentiem, jo skartie pacienti parasti cieš no ļoti smagiem simptomiem. Tomēr ir arī alternatīvas ārstēšanas iespējas. Bieži tiek izmantota arī kombinētā terapija.
Terapeitiskās pieejas papildus medikamentozai ārstēšanai ietver:
- stresa kontroles terapijas
- relaksācijas procedūras
- sporta terapijas.
Papildus tradicionālajām terapeitiskajām pieejām pašreizējie pētījumi liecina, ka dažādas uzturvielas var ietekmēt arī migrēnas lēkmju ilgumu, intensitāti un biežumu. Svarīgas migrēnas uzturvielas ir B2 vitamīns, D vitamīns, koenzīms Q10 un magnijs. Kā norāda pētījumi, arī Omega-3 taukskābēm var būt pozitīva ietekme.
Omega-3 migrēnas kontrolei
Omega-3 taukskābju nozīme migrēnas gadījumā galvenokārt ir saistīta ar omega-6 un omega-3 taukskābju attiecību organismā. Omega-3 omega-6 ir cilvēka organismam vitāli svarīgas taukskābes. Tomēr abām taukskābēm nav vienādas ietekmes – gluži otrādi: tās darbojas kā antagonisti. Omega-3 un omega-6 spēj veidot lipīdu mediatorus. Lipīdu mediatori ir vielas, kas ir iesaistītas sāpju regulēšanā. Omega-3 veidotajiem lipīdu mediatoriem ir sāpju mazinoša iedarbība. No otras puses, antagonista omega-6 mediatoriem ir sāpes izraisoša iedarbība.
Mehānisms
Tā kā omega-3 taukskābes ir neaizstājamās taukskābes un tās ir jāuzņem ar pārtiku, omega-3 uzņemšana ar uzturu tieši ietekmē to, cik daudz omega-3 ir atrodams mūsu asinīs un audos. Omega-3 taukskābes DHS un EPS, kas tiek uzņemtas ar pārtiku, pa asinsriti nonāk smadzeņu reģionā, kur veidojas migrēnas sāpes. Pēc tam tiek uzskatīts, ka tās spēj atbrīvot lipīdu mediatorus, kas regulē sāpes. (1) Interesanti, ka pētījumā tika konstatēts, ka omega-3 kombinācijai ar kurkumīnu, kas atrodams kurkumā, varētu būt nozīme migrēnas simptomu mazināšanā.
Kas īsti ir omega-3 taukskābes?
Jūras treknās zivis – EPS un DHS
EPS (eikozapentaēnskābe) un DHS (dokozaheksaēnskābe)
Šīs jūras omega-3 taukskābes atrodamas galvenokārt jūras veltēs, piemēram, aukstūdens zivīs, vēžveidīgajos un aļģēs.
Linsēklu eļļa – tikai ALS
Augu bāzes omega-3 taukskābe ALS (alfa-linolēnskābe) galvenokārt ir atrodama valriekstos, čia sēklās un linsēklās, kā arī atbilstošās no tiem iegūtajās augu eļļās.
Omega-3 taukskābes ir neaizstājamās taukskābes, kas jāuzņem ar pārtiku, jo organisms nevar tās ražot pats. Mūsu veselībai vissvarīgākās omega-3 taukskābes ir divas garās ķēdes taukskābes EPS un DHS. Papildus EPS un DHS, ALS ir svarīga omega-3 taukskābe.
Daudzos pētījumos tiek pētīta jūras omega-3 taukskābju EPS un DHS ietekme uz veselību. Tie neattiecas vai tikai nelielā mērā attiecas uz augu izcelsmes omega-3 taukskābēm ALS.
Pareiza Omega-3 deva
Zinātniskie pētījumi un vairāk nekā 30 000 individuālu taukskābju analīžu, kas tika veiktas sadarbībā ar vadošo taukskābju mērījumu laboratoriju Eiropā Omegametrix® GmbH, liecina, ka ieteicamā Omega-3 deva ir 2000 mg dienā.
Tomēr, lai sasniegtu ieteicamo dienas devu 2000 mg Omega-3 dienā, un lai to sasniegtu, jums katru dienu būtu jāapēd līdz 250 g zivju. Neatkarīgi no tā, ka lielākajai daļai cilvēku šo daudzumu būtu grūti patērēt, dienas devu nav ieteicams segt ar jūras zivīm, jo jūras zivīs palielinās piesārņojuma līmenis. Šeit laba alternatīva ir lielas devas Omega-3 eļļa zivju vai aļģu eļļas veidā, kas ir attīrīta no smagajiem metāliem, PCB un piesārņotājiem.
Avoti:
- Ramsden CE, Zamora D, Faurot KR, et al.: Dietary alteration of n-3 and n-6 fatty acids for headache reduction in adults with migraine: randomized controlled trial. BMJ. 2021 Jun 30;374:n1448. doi: 10.1136/bmj.n1448.
- Abdolahi M, Jafarieh A, Sarraf P, et al.:The Neuromodulatory Effects of ω-3 Fatty Acids and Nano-Curcumin on the COX-2/ iNOS Network in Migraines: A Clinical Trial Study from Gene Expression to Clinical Symptoms. Endocr Metab Immune Disorder Drug Targets. 2019;19(6):874-884. doi: 10.2174/1871530319666190212170140